banner_arstu_kontakti.jpg

arsta_apmeklejums.jpg

stasts.jpg

Mīti un patiesība par bronhiālo astmu

1.     Astma ir „no nerviem”

Astma nevar rasties „no nerviem”, bet emocionāls stress var pasliktināt pacienta stāvokli

2.     Astmu var pāraugt

Astmu nav iespējams „pāraugt”. Apmēram pusei bērnu pusaudža gados slimība var kļūt neaktīva, taču simptomi var aktivizēties jebkurā brīdī pieaugušo vecumā

3.     Astmu var izārstēt

Astmu nevar izārstēt, taču lielākajai daļai pacientu ar medikamentu palīdzību var panākt situāciju, kad astma viņu dzīvi neietekmē. Nekontrolētu astmu nedrīkst novērtēt par zemu, jo var nokļūt slimnīcā ar smagu lēkmi vai pat nomirt

4.     Pārcelšanās dzīvot citā klimatā var izārstēt astmu

Klimata maiņa var uz laiku uzlabot astmas simptomus, bet ne izārstēt astmu

5.     Cilvēkam ar astmu vajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes

Astmatiķis nevar atļauties būt nesportisks. Mērena fiziska slodze attīsta izturību, nostiprina elpošanas muskuļus un tādējādi mazina elpas trūkuma sajūtu

6.     Nav nepieciešamības astmu ārstēt ar zālēm

Vislabāko astmas kontroli var panākt, ievērojot ieteikto ārstēšanas plānu, kurā ir gan medikamenti ātram atvieglojumam, gan astmas gaitu kontrolējošie medikamenti

7.     Tikai  smagu astmu jāārstē ar „hormoniem”

Ar vārdu „hormoni” parasti apzīmē astmas ārstēšanā izmantojamos glikokortikosteroīdu preparātus. Tie nav tā saucamie „anabolie steroīdi”, kas ir nelegāls dopings sportā. Glikokortikosteroīdi novērš iekaisumu elpceļos, kas ir astmas simptomu iemesls

8.     Cilvēks pats var sev izraisīt astmas lēkmi, lai pievērstu uzmanību

Astmas lēkmi nevar izraisīt, kad tas ienāk prātā

 


vingrojumi_plausu_veselibai.jpg

tests_lv.jpg

info_mat_bern.png