banner_arstu_kontakti.jpg

arsta_apmeklejums.jpg

stasts.jpg

Zīdaiņu sēkšana

Kas ir sēkšana, kā to atpazīt

Par sēkšanu sauc čīkstošu, pīkstošu skaņu krūtīs, kas rodas, bērnam elpojot (skaņa parasti veidojas tieši izelpas laikā). Vieglos gadījumos sēkšanu spēj saklausīt tikai ārsts, bet smagākos to sadzird arī bērna tuvinieki un apkārt esošie cilvēki pat bez palīgierīcēm. Sēkšanu var saukt arī par svilpojošu skaņu krūtīs, sēkšanu parasti pavada apgrūtināta elpošana.

Ārsts sēkšanu diagnosticē, izklausot bērna plaušas ar fonendoskopu, to vislabāk var izdarīt, ja bērns ir mierīgs un neraud. Te ļoti nepieciešama vecāku palīdzība – ar bērniņu dodoties pie ārsta, vecākiem jābūt gataviem īstenot radošas idejas, lai spētu viņu nomierināt.

Kas izraisa sēkšanu

Sēkšana nav nekas neparasts ļoti maziem bērniem. Līdz pat 30-50% zīdaiņu pirmā dzīves gada laikā ir bijusi vismaz viena sēkšanas epizode uz vīrusu infekcijas fona. Par vienu sēkšanas epizodi sauc laika posmu starp sēkšanas sākumu un beigām, parasti viena slimošanas epizode ir 1-3-7 dienas ilga. Iemesls sēkšanai ir šaurie un nenobriedušie elpceļi (sevišķi ja bērniņš dzimis priekšlaicīgi), elpceļi ir mazāk nobrieduši, tie vēl vairāk sašaurinās vīrusu infekcijas laikā bronhu gļotādas tūskas dēļ. Daļai bērnu, kuri vēl nav sasnieguši viena gada vecumu, kuru sēkšana atkārtojas, bet citu būtisku sūdzību nav, iespējams, vienīgās „zāles” būs laiks, proti, viņam ir jāpaaugas – tad elpceļi nobriedīs un sēkšana izzudīs. Tomēr visbiežāk galvenais sēkšanas iemesls ir vīrusu infekcijas, kuras maziem bērniem nereti izraisa bronhiolītu, tāpēc sēkšanas epizodes parasti tiek novērotas pavasarī un rudenī jeb vīrusu sezonā.

Retākos gadījumos sēkšanu var izraisīt arī gastroezofageālāatviļņa slimība jeb kuņģa skābes satura nonākšana barības vadā. Zīdaiņa vecumā viens no galvenajiem atviļņa cēloņiem ir govs piena olbaltumvielu nepanesamība vai alerģija. Šīs slimības simptomi, tai skaitā arī sēkšana izzūd, izslēdzot no bērna ēdienkartes piena olbaltumvielas saturošus produktus.

Ja zīdainim bieži atkārtojas sēkšanas epizodes, bronhīti, bronhiolīti, ārsts ieteiks veikt mazuļa sirds pārbaudi jeb ehokardioskopiju, jo dažādu iedzimtu sirdskaišu vienīgā pazīme var būt biežas elpceļu infekcijas arī ar sēkšanu.

Sēkšanas un bronhītu cēlonis var būt reta iedzimta ģenētiska saslimšana – cistiskā fibrioze. Tās gadījumā bērniņš slikti pieņemas svarā, ir apjomīga un smakojoša vēdera izeja, bērnam ir sāļāki sviedri. Šīs slimības gadījumā sēkšana gan nav galvenais simptoms. Lai izslēgtu šo diagnozi, ārsts nozīmēs sviedru provi.

Atsevišķos gadījumos sēkšanas cēlonis var būt svešķermeņa aspirācija jeb nonākšana elpceļos, aizrīšanās, tāpēc ārsts uzdos jautājumus, vai vecāki nav novērojoši kādu aizrīšanā epizodi, pēc kuras, iespējams, ir parādījusies sēkšana. Aizdomu gadījumā tiks nozīmēti nepieciešamie papildu izmeklējumi, kurus parasti veic slimnīcā.

Sēkšana un citi simptomi

Nelielā daļā gadījumu sēkšana var būt vienīgais slimības simptoms, tomēr pārsvarā būs novērojami arī citi, galvenokārt ar saaukstēšanos, vīrusu infekcijām saistīti simptomi: klepus, paaugstināta temperatūra, iesnas. Saaukstēšanās gadījumā svarīgi ārstēt iesnas, skalojot degunu un atsūcot sekrētu, lai atvieglotu elpošanu caur degunu – zīdainim lielāko diskomfortu rada iesnas un apgrūtinātā elpošana caur degunu. Pie jebkuras vīrusu infekcijas bērniņam ir jādod daudz dzert.

Kā ārstē sēkšanu

Ja zīdainim ir atsevišķas, retas, īsas sēkšanas epizodes, vairums gadījumos tiek ieteikta simptomātiska sēkšanas ārstēšana. Pēc 1 gada vecuma bērns no šīs problēmas ir izaudzis, jo elpceļi ir vairāk nobrieduši. Pie ārsta ir jāvēršas tiem bērniem, kuriem bieži atkārtojas sēkšanas epizodes, tās ir smagas norises vai arī ir ar apgrūtinātu elpošanu.

Ja sēkšanas cēlonis ir gastroezofageāls atvilnis un ir diagnosticēta govs piena alerģija vai nepanesība, ārsts ieteiks bezpiena diētu. Smagākos gadījumos var tikt nozīmēts kuņģa skābes izdalīšanos pazeminošu medikamentu kurss.

Visbiežāk sēkšanu izraisa vīrusu infekcijas. Šādas saslimšanas ar antibiotikām neārstē! Lai cīnītos ar vīrusu, bērnam jāuzņem daudz šķidruma, jāārstē iesnas. Smagākos gadījumos būs nepieciešama hospitalizācija. Bīstamākais ir vīruss, kas izraisa bronhiolītu, – respiratori sincitiālais vīruss, kas bojā elpceļu gļotādas virsējo kārtu jeb epitēliju. Pārslimojot šo vīrusu, bērnam ir augstāks astmas attīstības risks.

Sēkšanas epizodēm bieži atkārtojoties, ļoti iespējams, pacientam tiks nozīmēti bronhus paplašinoši medikamenti (pirmā izvēle – salbutamols). Medikamenti var tikt izrakstīti inhalatoru veidā – lietojami gan caur krājtelpu, gan caur miglotāju. Zīdaiņiem labāk izvēlēties caur miglotāju lietojamus medikamentus. Medikamenti tiek nozīmēti, ņemot vērā, vai bērnam ir vai nav kādas alerģijas, – bronhus paplašinoši medikamenti, smagākos gadījumos pretiekaisuma medikamenti.

Ja, izmantojot medikamentus, novēro uzlabojumu, tas var liecināt par astmu. Ja turpretī pēc medikamentu lietošanas situācija neuzlabojas, jāveic papildu izmeklējumi. Jāatceras, ka homeopātisko līdzekļu efektivitāte sēkšanas un vīrusu gadījumā ir minimāla.

Maziem bērniem ir ļoti grūti diagnosticēt astmu, tāpēc jāatceras, ka elpošanas slimību gadījumā būtiski uzlabot elpošanu, nevis censties noskaidrot, vai mazulim ir vai nav astma. Līdz pat 4-5 gadu vecumam diagnosticēt astmu ir sarežģīti.

Kā palīdzēt sēcošam zīdainim

Ja mazulis sēc un nav nekādu īpašu iemeslu, kas to izraisa, proti, visi apstākļi liecina, ka cēlonis ir vīruss, tā ir pirmā sēkšanas epizode. Šajā situācijā:

  • Jācenšas bērnu nomierināt, jo klepus un skaļā elpošana mazuli uztrauc – sēkšanai būtu jāpāriet dažu dienu, vienas nedēļas laikā

  • Bērnam jārada komfortabli apstākļi

  • Jādod daudz šķidruma – tas jādzer maziem malkiem, bet bieži

  • Jāskalo deguns

  • Jāizvairās no pasīvās smēķēšanas, bērna klātbūtnē smēķēt nedrīkst

  • Nedrīkst lietot antibiotikas pēc vecāku iniciatīvas – ar tām vīrusu izraisītas saslimšanas neārstē. Antibiotikas jālieto tikai tajos gadījumos, kad tās nozīmējis ārsts

  • Zīdaiņiem nav ieteicams dot arī bezrecepšu medikamentus, ja tos nav nozīmējis ārsts

  • Gadījumos, kad vecākus satrauc bērna veselības stāvoklis, jādodas pie sava ģimenes ārsta, lai speciālists novērtētu, cik nopietna ir situācija

Kas notiek, ja sēkšanu neārstē

Ja bērnu bieži piemeklē sēkšanas epizodes un tās atkārtojas, bērna elpceļi kļūst ļoti jutīgi. Neārstējot zīdaiņa un bērna sēkšanu vai vēlākos gados arī astmu, ar laiku var rasties neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos, kas savukārt noved pie plaušu funkcijas un dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Šādam cilvēkam pieaugušā vecumā var būt izteiktas grūtības izturēt fizisku slodzi, var būt īsāks mūža garums.

Ko darīt, lai izvairītos no sēkšanas

Lai samazinātu sēkšanas risku:

  • Māmiņa, vēl esot gaidībās, nedrīkst smēķēt

  • Nedrīkst smēķēt, mazuli barojot ar krūti

  • Nedz mazuļa vecāki, nedz skolotāji un aukles nedrīkst smēķēt – pasīvā smēķēšana spēcīgi ietekmē mazuli. Pat nesmēķējot bērna klātbūtnē, bērns tiek pakļauts pasīvai smēķēšanai, jo kaitīgās vielas smēķētāja izelpā saglabājas vēl trīs stundas pēc katras izsmēķētās cigaretes, turklāt tās sasūcas arī mēbelēs un apģērbā

  • Lai pasargātu bērnu no vīrusiem, kā arī mazinātu alerģiju risku, pēc iespējas ilgāk mazulis ir jābaro ar krūti (vismaz līdz 6 mēnešu vecumam)

  • Lai veicinātu imūnsistēmas nostiprināšanos un tādejādi izvairītos no dažādām vīrusu izraisītām saslimšanām, bērns ir jānorūda, nepieciešams pilnvērtīgs uzturs un fiziskā slodze

  • Bieži slimojošiem bērniem bērnudārzs ieteicams no 3 gadu vecuma

Kad meklēt ārsta palīdzību

Ja zīdainim ir pirmā sēkšanas epizode un vecāki domā, ka to ir izraisījis vīruss, bet bērnam nav izteiktas elpošanas nepietiekamības, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai speciālists novērtētu situācijas nopietnību.

Ja sēkšanas epizodes vienas sezonas laikā atkārtojas (ir jau 2-3), jāmeklē alergologa vai pulmonologa palīdzība. Pie šiem speciālistiem jādodas arī tad, ja zīdainis ir ļoti alerģisks. Ja bērns sēc neatkarīgi no gadalaika, bet sēkšanas pamatā nav vīruss, ja sēkšana atkārtojas un to izraisa konkrēti apstākļi, piemēram, aizbraukšana uz laukiem vai ciemošanās mājā, kur ir mājdzīvnieki, noteikti jāmeklē speciālista palīdzība.

Nekavējoties ārsta palīdzība jāmeklē, ja (pat ja tā ir pirmā tāda veida lēkme):

  • Bērnam ir izteiktas elpošanas grūtības

  • Ir strauja, nevienmērīga un skaļa elpošana

  • Zilganas lūpas, zilgana nokrāsa ap muti

  • Bērns ir sanīcis, apātisks

  • Bērnam elpojot, smagi cilājas deguna spārni jeb nāsis

  • Bērnam elpojot, var redzēt, ka spēcīgi ievelkas bērna ribstarpes

  • Bērniņš nevar skaļi paraudāt


vingrojumi_plausu_veselibai.jpg

tests_lv.jpg

web237x237pix.jpg