banner_arstu_kontakti.jpg

arsta_apmeklejums.jpg

stasts.jpg

Pārtikas alerģijas

Maldīgi tiek uzskatīts, ka pārtikas alerģija ir bieži sastopama, jo visbiežāk novēro tikai pārtikas alerģijai līdzīgas reakcijas, ko sauc par pārtikas nepanesību jeb intoleranci. Pēc literatūras datiem, tikai 1 no 5 pacientiem ir īsta pārtikas alerģija. Alerģija pret kādu pārtikas produktu parasti ir bērniem, un visbiežāk tā laika gaitā izzūd. Apmēram 2/3 bērni, kuri ir alerģiski pret olām un 80% gadījumu, kad ir alerģija pret soju un kviešiem, no tās izaug līdz 5 gadu vecumam. Alerģija pret zivīm un jūras veltēm gan var parādīties vēlākā dzīves laikā un pēc tam saglabāties visu atlikušo mūžu.

Alerģija pret kādu konkrētu pārtikas produktu parādās tajā brīdī, kad cilvēka aizsardzības sistēma reaģē uz kādu no produktiem anomālā veidā. Vesela imūnsistēma cilvēku sargā, piemēram, no vīrusiem un baktērijām, veidojot antivielas. Alerģiju gadījumā šī aizsardzības sistēma darbojas pret ķermeni, radot kaitējumu. Joprojām nav zināms, kāpēc cilvēka aizsardzības sistēma vienā gadījumā pasargā, bet citā kaitē. Dažos gadījumos alerģisku reakciju var izraisīt vien alerģiju izraisošā pārtikas produkta smarža.

Pārtikas produktos esošās vielas, kas izraisa alerģiskas reakcijas, galvenokārt ir olbaltumvielu un olbaltumvielu cukura kombinācijas – tās šķīst ūdenī un bieži vien nezaudē savas īpašas ēdiena pagatavošanas laikā. Tā kā šādas kombinācijas ir gandrīz ikvienā pārtikas produktā, tad īstenībā ikviens pārtikā lietojamais produkts var izsaukt alerģisku reakciju.

Tieši zīdaiņi un mazi bērni ir tie, kuriem visbiežāk tiek konstatēta alerģija pret konkrētiem pārtikas produktiem. Iemesls tam ir vēl nenobriedušās zarnu sienas, kas vēl nespēj nodrošināt jaunajam organismam nepieciešamo aizsardzību pret pārtikā esošajiem alergēniem. Visbiežāk bērniem ir alerģija pret tādiem pārtikas produktiem kā piens, olas, zivis, zemesrieksti, lai gan zīdaiņu vidū visizplatītākā pārtikas alerģija ir govs piena izraisīta. Tas tiek skaidrots ar to, ka govs piena proteīni ir pirmie citādākie proteīni, ar kuriem jātiek galā mazuļa organismam. Mazuļiem kļūstot vecākiem, arvien izplatītāka ir alerģija pret olām. No augļiem bērniem visbiežāk alerģijas izraisa citrusa augļi, kā arī zemenes un melones.

Ir ļoti grūti noteikt, tiešu kurš pārtikas produkts vai tā elements izsauc alerģisku reakciju. Joprojām vislabākais veids, kā atrast vainīgo alergēnu, ir savas un sava bērna ēdienkartes piefiksēšana. Ārsts, vadoties pēc sūdzībām un ikdienas ēdienkartē atzīmēto, ir spējīgs ja ne noteikt vainīgo alergēnu, tad vismaz samazināt iespējamo alergēnu skaitu.

Tiek izmantotas šādas metodes, lai atrastu īsto alerģijas izraisītāju:


  • Ādas testi, kas gan netiek veikti slimības uzliesmojuma laikā, ja tiek lietoti antihistamīnie līdzekļi, ir bojāta āda testējamajā vietā un ja uz testa veikšanas vietas pēdējo 2 mēnešu laikā ir lokāli lietoti glikokortikoīdu preparāti.
  • Asins analīzes.
  • Specifisko IgE noteikšana asinīs pret pārtikas produktiem – šo procedūru veic specializētās laboratorijās neatkarīgi no slimības stadijas un ārstēšanas.
  • Eliminācijas jeb provokācijas tests ar aizdomās turamo pārtikas produktu, proti, aizdomās turamā produkta izslēgšana no ēdienkartes uz 2-6 nedēļām, bet pēc tam – šī produkta lietošanas atsākšana, izvērtējot, izzūd vai parādās alerģijas izpausmes.

Bieži vien vienīgais veids, kā atrast alerģiju izraisošo pārtikas produktu, ir tieši tikko minētā īpašā diēta jeb provokācijas tests, ko uzrauga ārsts, – uzturā lietot noteiktu pārtikas produktu, lai noskaidrotu, vai tas izsauc alerģiju. Šāda veida diēta, kas prasa ļoti lielu pacienta pacietību un disciplinētību, var palīdzēt atrast alergēnu, ja tiek konstatēts, tiešu kuru pārtikas produktu lietojot, parādās sūdzības – tā ir sava veida alerģijas provocēšana, kas var notikt tikai ārsta uzraudzībā.

Vismaz mēnesi pirms došanās pie ārsta, vēlams veidot bērna un arī bērna mātes, ja viņa mazuli baro ar krūti, pārtikas dienasgrāmatu, tajā fiksējot ēdienreizes datumu, laiku, pārtikas produktus (tai skaitā arī garšvielas), kā arī jebkādus simptomus, kas pēcāk tikuši novēroti, piemēram, nieze, apsārtums, izsitumi, vemšana utt.

Pārtikas dienasgrāmatas paraugs:

Datums un laiks, kad tiek lietots uzturs Bērna uzturs Mātes uzturs (ja viņa mazuli baro ar krūti) Alerģijas izpausmes Citi novērojumi Lietotie medikamenti, ādas kopšanas līdzekļi
           

Vēlams 5 dienas pirms alergologa vizītes apmeklēšanas pārtraukt astihistamīnu jeb pretalerģijas medikamentu lietošanu, ja tas nekādā veidā nepasliktina veselības stāvokli (ketotofēna lietošana jāpārtrauc 2 nedēļas pirms vizītes).

Lai gan pieaug cilvēku skaits, kuriem tiek konstatēta alerģija pret konkrētiem pārtikas produktiem, skaita pieaugumu var saistīt arī ar pārtikas pseido alerģijām, proti, stāvokli, kad parādās it kā alerģijai raksturīgi simptomi, tomēr tiem nav nekādas saistības ar cilvēka organisma aizsardzības sistēmu. Atšķirība starp alerģijām un pseido alerģijām ir sekojoša: alerģisku reakciju izraisa pat visniecīgākais alergēna daudzums, bet pseido alerģiju gadījumā reakcija atkarīga no konkrētā alergēna daudzuma. Ja tas ir pietiekamā daudzumā, var konstatēt alerģisku reakciju. Pseido alerģijas parasti izsauc tādi alergēni kā krāsvielas, konservanti, aromatizētāji, medikamenti, arī dabiski alergēni, kas atrodas, piemēram, tomātos, zemenēs vai ananāsos.

Lai sadzīvotu un cīnītos ar pārtikas produktu izraisītu alerģiju, nepietiek ar konkrētā pārtikas produkta izsvītrošanu no savas un sava bērna ēdienkartes. Šis pārtikas produkts ir jāaizvieto ar kaut ko tādu, kas neizsauc alerģisku reakciju, bet tajā pašā laikā nodrošina organisma attīstībai nepieciešamās uzturvielas. Gadījumos, kad neizdodas atrast alergēnu, situācija ir daudz grūtāka un ik brīdi jābūt klāt nepieciešamajiem medikamentiem, lai novērstu alerģiskās reakcijas. Šo medikamentu iedarbība ir īslaicīga un tos nevar lietot, ja mazulis nav sasniedzis 1 gada vecumu.

Gadījumos, kad ēdiena pavārs ir kāds, kurš nezina par alerģiju, noteikti brīdiniet par to un vēlreiz pārjautājiet, vai ēdiens nesatur alerģiskās reakcijas izraisītāju. Jāatceras, ka dažos gadījumos alerģisku reakciju var izsaukt arī pat tad, ja alergēns nav ēdienā, bet ticis gatavots kopā ar to.

Pārtikas alerģijas gadījumā var būt iesaistīta:

  • Āda – izsitumi, apsārtums, nātrene, ekzēma, ko var pavadīt pietūkums, piemēram, uz sejas, plakstiņiem, lūpām
  • Kuņģa zarnu trakts – slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kolikas jeb stipras vēdersāpes
  • Elpceļi – deguna nieze, šķaudīšana, aizlikts deguns, iesnas, „sēkšana”, astma
  • Sirds asinsvadu sistēma – galvas reibonis, ģībonis

Smagākā pārtikas alerģijas izpausme ir anafilakse (šoks) jeb anafilaktiskais šoks, kas var beigties ar nāvi:

  • Pats svarīgākais ir izslēgt no sava bērna ēdienkartes tos produktus, kas izsauc pārtikas alerģiju vai nepanesību. Arī barojošām māmiņām no sava uztura ir jāizslēdz tie produkti, kas bērniņam izraisa alerģiju.
  • Zīdaiņiem, kuri tiek baroti ar maisījumu, govs piena olbaltuma alerģijas vai nepanesības gadījumā iesaka lietot hidrolizētos maisījumus, atsevišķos gadījumos pat aminoskābju maisījumus (pirms to lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu!).
  • Rūpīgi jālasa etiķetes uz pārtikas produktiem, jo alergēns var slēpties zem tādiem nosaukumiem kā, piemēram, kazeīns (piena olbaltumvielas), glutēns (kvieši), ovalbumīns (olas).
  • Ja ir pārtikas izraisīta alerģija, jālieto antihistamīnie līdzekļi.
  • Anafilaktiskas jeb šoka reakcijas gadījumā jāsniedz neatliekamā palīdzība (ir būtiski, lai šajā brīdī ir pieejams adrenalīns).

Alerģija pret saliciātiem un sulfītiem:

Produkti, kuros var būt salicilāti:

  • Augļi un ogas (āboli, avokado, greipfrūti, dateles, persiki, plūmes, mellenes, kivi, avenes, vīģes, vīnogas, zemenes, ķirši)
  • Dārzeņi (ziedkāposti, redīsi, cūkpupas, baklažāni, spināti, cukini, brokoļi, pipari, lucerna)
  • Sēnes
  • Garšvielas, mērces (tomātu pasta, etiķis, sojas mērce)
  • Dzērieni (kafija, vīns, citrusu sula, sidrs, žāvētu augļu tējas, alus, rums, šerijs, kalvadoss)
  • Rieksti (pistācijas, mandeles)
  • Zemesrieksti
  • Saldumi, kas satur piparmētras, lakricu
  • Medikamenti, kuru sastāvā ir acetilsalicilskābe


Salicilāti un tos saturošas produktu sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Salicilāti (Salicylate)
  • Acetilsalicilskābe (Acetylsalicylic acid)
  • Salicilskābe (Salicylic acid)
  • Mākslīgās pārtikas krāsvielas un garšas uzlabotāji
  • Benzoāti (Benzoates)
  • Beta (β-) hidroksiskābe (Beta-hydroxy acid)
  • Magnija salicilāts (Magnesium salicylate)
  • Mentols (Menthol)
  • Feniletilsalicilāts (Phenylethyl salicylate)
  • Nātrija salicilāts (Sodium salicylate)
  • Piparmētra (Mint, peppermint)
  • Krūzmētra (Spearmint)

Pārtikas produkti, kuros var būt sulfīti:

  • Cepti ēdieni
  • Marinēti ēdieni
  • Sausās zupas, buljoni
  • Gaļas buljoni
  • Konservēti, saldēti, žāvēti dārzeņi un augļi
  • Ievārījums, džems
  • Čipsi
  • Alkohols (arī alus, vīns)
  • Dārzeņu sulas
  • Vīnogu sula
  • Ābolu sidrs
  • Citronu un laima sula
  • Dažādas garšvielas
  • Sīrupi
  • Svaigas un saldētas garneles
  • Gvakamole (Guacamole)
  • Svaigi, mizoti kartupeļi

Sulfītus saturošas produktu sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Sēra dioksīds (Sulfur dioxide)
  • Kālija bisulfīts vai kālija metabisulfīts (Potassium bisulfite vai potassium metabisulfite)
  • Nātrija bisulfīts, nātrija metabisulfīts, nātrija sulfīts (Sodium bisulfi te, sodium metabisulfi te vai sodium sulfite)


Kosmētikas līdzekļi, kuros var būt aspirīns un salicilāti:

  • Smaržas un tualetes ūdeņi
  • Šampūni un kondicionieri
  • Augu uzlējumi
  • Lūpu krāsas, losjoni
  • Zobu skalojamie līdzekļi un zobu pastas, kuru sastāvā ir piparmētras
  • Skūšanās putas
  • Sauļošanās krēmi

Alerģija pret kviešiem

Gadījumos, kad ir konstatēta alerģija pret kviešiem, kopīgi ar ārstu ir ļoti uzmanīgi jāpārrunā turpmākā ēdienkarte, jo kvieši plaši tiek izmantoti dažādu pārtikas produktu pagatavošanā.

Alerģija pret kviešiem nav tas pats, kas celiakija jeb glutēna nepanesība.

Ja kvieši ir iemesls alerģiskām reakcijām, jāizvairās no kviešu un jebkādu balto miltu izstrādājumu lietošanas uzturā. Iespējams, kviešus varēs aizstāt ar rīsiem, auzām, rudziem un griķiem.

Kviešu produkti:

  • Kviešu pārslas vai milti
  • Klijas
  • Mannas putraimi
  • Pilngraudu milti
  • Bulgurs
  • Cietie kvieši (durum – kviešu suga, ko lieto pitas maizīšu, makaronu gatavošanai)
  • Iesals
  • Kviešu ciete jeb stērķele


Produkti, kuros var būt kvieši:

  • Maize (baltmaize, saldskābmaize, karašas)
  • Konditorejas izstrādājumi (cepumi, kūkas, smalkmaizītes, pīrāgi, vafeles, sausiņi, kēksi)
  • Rīvmaize
  • Pankūkas
  • Lavašs
  • Krekeri
  • Daudzas brokastu pārslas
  • Kuskuss
  • Makaroni
  • Picas

Kviešu sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Glutēns jeb lipeklis (wheat gluten, vital gluten)
  • Želatīna ciete (gelatinized starch)
  • Hidrolizēts augu proteīns (hydrolyzed vegetable protein)
  • Kviešu klijas (wheat bran)
  • Kviešu dīgļi (wheat germ)
  • Augu līme (vegetable gum)
  • Augu ciete (vegetable starch)


Alerģija pret soju

Soja (pupiņu pākšaugs) ir ļoti daudzu pārtikas produktu un ēdienu sastāvos – konditorejas izstrādājumos, brokastu pārslās, cepumos, krekeros, mākslīgos maisījumos, kas paredzēti bērnu ēdināšanai, mērcēs un zupās. Nereti soja tiek pievienota arī gaļas izstrādājumiem (piem., cīsiņiem, desām) un čipsiem.


Produkti, kuros var būt soja:

  • Sojas piens, jogurts, milti
  • Miso
  • Sojas mērce
  • Tofu
  • Tamari
  • Tempehs
  • Dārzeņu zupa
  • Desas


Sojas sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Sojas olbaltumviela (soy protein)
  • Iebiezinātāji (textured vegetable protein – TPV)
  • Hidrolizēta augu olbaltumviela (hydrolyzed plant/vegetable protein)
  • Hidrolizēta sojas olbaltumviela (hydrolyzed soy protein)
  • Dabīgi un mākslīgi garšas uzlabotāji
  • Košļājamā gumija
  • Augu ciete


Alerģija pret jūras veltēm un zivīm


Produkti, kuros var būt zivis vai to sastāvdaļas:

  • Cēzara salāti
  • Kaviārs
  • Ikri
  • Jūras veltes
  • Vusteršīras mērce(Worcestershire sauce – tā var saturēt anšovus)


Vēžveidīgo sugas:

  • Ēdamie gliemeži
  • Vēži
  • Omāri
  • Krabji
  • Austeres
  • Jūras ķemmītes
  • Garneles
  • Jūras eži
  • Mīdijas, divvāku gliemji (mussels)

Alerģija pret riekstiem

Riekstu veidi:

  • Mandeles
  • Brazīlijas rieksti
  • Indijas rieksti
  • Kastaņi
  • Lazdu rieksti
  • Makadamijas rieksti
  • Pekanrieksti
  • Pistācijas
  • Valrieksti


Produkti, kuros var būt rieksti:

  • Saldumi (marcipāns/mandeļu pasta, halva)
  • Konditorejas izstrādājumi (tortes, kūkas, kēksi, cepumi, smalkmaizītes, vafeles)
  • Riekstu sviests
  • Riekstu eļļa
  • Riekstu ekstrakti


Alerģija pret zemesriekstiem


Zemesrieksti:

  • Zemesriekstu sviests
  • Zemesriekstu eļļa
  • Zemesriekstu pulveris, milti


Produkti, kuros var būt zemesrieksti:

  • Jauktie rieksti
  • Konditorejas izstrādājumi (kūkas, kēksi, cepumi, smalkmaizītes, pīrāgi, virtuļi, vafeles, mafini)
  • Ķīniešu, taizemiešu, indiešu un citi austrumu ēdieni
  • Saldumi (marcipāns, halva)


Zemesriekstu sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Hidrolizēts augu proteīns (hydrolyzed plant/vegetable protein)


Alerģija pret olām

  • Olas (olas baltums, dzeltenums)
  • Olu pulveris
  • Omlete, olu kultenis

Produkti, kuros var būt olas:

  • Saldie ēdieni (krēmi, pudiņi, suflē)
  • Konditorejas izstrādājumi (kūkas, kēksi, cepumi, smalkmaizītes, pīrāgi, virtuļi, vafeles, mafini)
  • Saldumi (arī zefīri)
  • Pankūkas
  • Makaroni (arī olu nūdeles, lazanja)
  • Glazūras
  • Mērces (Tūkstošsalu, Cēzara)
  • Saldējums
  • Majonēze
  • Mīklā gatavota gaļa vai zivs
  • Kotletes
  • Olu liķieris


Olu sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Albumīns (albumin)
  • Globulīns (globulin)
  • Apovitelenīns (apovitellenin)
  • Livetīns (livetin)
  • Ovalbumīns (ovalbumin)
  • Ovomucīns (ovomucin)
  • Ovomukoīds (ovomucoid)
  • Ovovitelīns (ovovitellin)
  • Fosvitīns (phosvitin)


Alerģija pret govs pienu

Alerģija pret govs pienu nav laktozes intolerance jeb piena cukura nepanesība.


Piena produkti:

  • Piens (arī ar samazinātu tauku saturu, piens bez laktozes vai piena pulveris)
  • Skābpiena produkti (krējums, biezpiens, mājas siers, paniņas, kefīrs, rjaženka, lakto)
  • Jogurts
  • Siers, siera mērces
  • Sviests
  • Sūkalas
  • Saldais krējums


Produkti, kuros var būt piens:

  • Šokolāde un konfektes ar krēma pildījumu
  • Konditorejas izstrādājumi
  • Deserti (krēmi, pudiņi)
  • Saldējums
  • Margarīns
  • Baltās mērces
  • Baltmaize


Piena sastāvdaļas, kas var būt norādītas uz etiķetēm:

  • Laktalbumīns, laktalbumīna fosfāts (lactalbumin, lactalbumin phosphate)
  • Laktoglobulīns (lactoglobulin)
  • Kazeīns vai nātrija kazeīns (casein, sodium caseinate)
  • Piena cukurs – laktoze (lactose)


vingrojumi_plausu_veselibai.jpg

tests_lv.jpg

web237x237pix.jpg