banner_arstu_kontakti.jpg

arsta_apmeklejums.jpg

stasts.jpg

Alerģija svaigā gaisā

Visizplatītākie alergēni, kas sastopami svaigā gaisā un izsauc alerģiskas reakcijas, ir ziedputekšņi un pelējuma sēnītes. Šie alergēni sastopami pavasara un rudens laikā, tādēļ to izraisītās alerģijas ir sezonālas, proti, tieši šajos gadalaikos tiek novēroti tādi izplatīti simptomi kā šķaudīšana, iesnas, arī rīkles, deguna, acu un ausu nieze. Tajā pašā laikā jāņem vērā valdošie laika apstākļi un konkrētais alergēns. Parasti pieņem, ka alerģiju sezona sākas jau februārī un turpinās līdz oktobrim. Ārpus telpām iespējama arī alerģija, piemēram, pret sauli, tas ir, vairākas dienas pēc būšanas saules staru ietekmē parādās stipra nieze, apsārtums un čūlas. Alerģija parādās laikā, kad tik tikko palielinās ultravioletā starojuma daudzums, jo āda pie tā nav vēl pieradusi.

Ziedputekšņi

Ziedputekšņi ir ļoti mazas, ovālas formas ziedošo augu šūnas. Visbiežāk alerģijas izraisa tādu augu kā koku, zāles un nezāļu ziedputekšņi. Reti alerģijas izsauc augi, kuriem ir spilgti ziedi, piemēram, rozes.

Pirmās ir koku (visbiežāk lazdu un alkšņu) ziedputekšņu izraisītās alerģijas (parasti februārī, martā), tad dažādu zāļu un labības (maijā, jūnijā un jūlijā) un visbeidzot nezāļu, piemēram, nātru vai ceļmallapu, izraisītās (augusts un rudens sākums) alerģijas.

Arī konkrētam alergēnam radniecīgi augi var izsaukt alerģisku reakciju. Tādos gadījumos ir iespējama krustotā alerģija, proti, situācija, kad alerģijas reakcijas izsauc vairāki alergēni (piemēram, gan kāda auga ziedputekšņi, gan konkrēts pārtikas produkts). Tas notiek tieši alergēnu savstarpējās radniecības dēļ.

Ziedputekšņu alerģiju izraisītie simptomi reti tiek novēroti lietainās un bezvēja dienās. Tas tāpēc, ka šādi laika apstākļi neveicina ziedputekšņu kustību. Turpretī karsts, sauss un vējains laiks to veicina gan – šādā situācijā vēlams dzīvesvietas un arī automašīnas logus turēt ciet, lai nepieļautu alergēnu nonākšanu iekšpusē. Vislabāk uzturēties iekštelpās, arī apģērbu vēlams žāvēt iekšpusē, lai izslēgtu iespēju, ka alergēns kopā ar apģērbu tiek ienests telpās.

Pelējumu sēnītes

Pelējumu sēnīšu izraisīto alerģiju izplatību daudz lielākā mērā nosaka nevis gadalaiks, bet gan laika apstākļi, piemēram, lietus, vējš un temperatūra. Ņemot vērā šos apstākļus, pelējuma sēnīšu izraisītās alerģijas visbiežāk saasinās pēc pavasara iestāšanās, kulmināciju sasniedzot laikā, kad ir vissiltākais. Pelējuma sēnīte ir sastopama gandrīz it visur – gan augsnē, kokā un augos, gan tādās iekštelpās kā bēniņos, pagrabā, vannas istabā un vietās, kur tiek uzglabāta pārtika.

Kukaiņi

Ja iekož bite vai lapsene, uz to parasti ir reakcija, kas netiek saukta par alerģisku, bet gan par normālu (sāpes, nieze, apsārtums). Tomēr, ja pēc kukaiņa kodiena ir tādi simptomi kā elpas trūkums, bezsamaņa, asinsrites traucējumi un šoks, bērnam ir alerģija pret kukaiņa indi. Ar to var veiksmīgi cīnīties, veicot vakcināciju.


vingrojumi_plausu_veselibai.jpg

tests_lv.jpg

web237x237pix.jpg