banner_arstu_kontakti.jpg

arsta_apmeklejums.jpg

stasts.jpg

Alerģijas

Mūsdienās alerģiju izraisītas saslimšanas attīstītajās pasaules valstīs ir ļoti izplatītas. Piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā alerģiju izraisītas saslimšanas ietekmē vienu no sešiem šo valstu iedzīvotājiem, bet Eiropā kopumā visizplatītākā bērnu slimība ir astma. Dažās Eiropas valstīs astma ir pat katram ceturtajam cilvēkam, un diemžēl pasaulē astmas dēļ katru gadu mirst aptuveni 25’000 bērnu.

Diemžēl alerģiju un to izraisīto saslimšanu skaits palielinās ar katru gadu. Tam par pamatu ir aizsargfaktoru izzušana (piemēram, nepamatota dzīve gandrīz sterilos apstākļos, kas kavē spēcīgas imūnsistēmas attīstību) un vienlaicīgs riska faktoru pieaugums (piemēram, mitrs gaiss mājās un mājinieku smēķēšana).

Veicināt bērna imūnsistēmas normālu nobriešanu un novērst iespējamās alerģijas palīdz tādi faktori kā:

  • Bērnam ir māte, kurai ir bijušas vairākas grūtniecības
  • Jau no agra vecuma bērns ir uzturējies līdzās vairākiem cilvēkiem, nevis tikai kopā ar saviem vecākiem
  • Mazulis tiek barots ar krūti
  • Regulāra uzturēšanās ārpus pilsētas, kā arī saskare ar liellopiem, mājputniem un mājdzīvniekiem
  • Bērnībā izslimotas masalas un zarnu infekcijas

Astmu savukārt var veicināt:

  • Dzīvošana šaurā cilvēku lokā, uzturēšanās gandrīz nevainojami tīrā vidē
  • Antibiotiku lietošana ļoti agrā vecumā,
  • Bieža uzturēšanās vidē, kas ir tabakas dūmu pilna. Tabakas dūmu nemitīga klātbūtne ne tikai var būt iemesls bērna astmai, bet arī faktors, kas veicina pārmērīgu (alerģisku) bērna jutību

Arī iedzimtībai ir loma, aizdomājoties par iespējamību, ka mazulis būs alerģisks. Līdz pat 30% pasaules iedzīvotāju ir risks būt alerģiskiem, to pārmantojot no saviem vecākiem.

Nav iespējams noteikt, vai alerģisku vecāku bērniem būs alerģija un kas to izraisīs, kā arī joprojām nav skaidrs, kā alerģijas tiek pārmantotas, jo nav atklāti visi gēni, kas atbild par alerģiju. Jāsaprot, ka bērniem neiedzimst tieši alerģija pret kaut ko, bet gan organisma īpatnība neadekvāti reaģēt uz it kā nekaitīgiem alergēniem jeb kairinātājiem.

Alerģijas var izpausties ļoti dažādi. Vienam tā var noritēt ļoti viegli (dažu izsitumu veidā), bet citam – ļoti smagi, pat izraisot anafilaktisko šoku, kas var beigties ar nāvi. Alerģiskas reakcijas var izjust viss ķermenis – āda, elpceļi, acis, sirds un asinsvadu sistēma, locītavas, nervu sistēma, kuņģa un zarnu trakts. Ja alerģija izpaužas uz ādas, konkrēto vietu var nedaudz nomierināt, izmantojot viegli siltu ūdeni. Noteikti jāizvairās no ādas berzēšanas un dažādu smaržvielu nokļūšanas uz tās.

Apskatīt ārstu sarakstu


vingrojumi_plausu_veselibai.jpg

tests_lv.jpg

web237x237pix.jpg